VINCENTS GALERIJA
PAR MĀKSLINIEKIEM
ELĪNA KRIMA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Elīna Krima absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas apakšnozarē. Savos darbos galvenokārt pievēršas mūsdienu digitālajai videi, tās plūsmai un interpretācijai. Darbos dominē tēmas kā cilvēka interese par digitālo formu arhivēšanu un vispārinātas atmiņas, kas ietvertas pikseļu kopumos. Mākslinieces pacietīgi, rūpīgi radītie darbi augstspieduma autortehnikā kontrastē ar mūsdienīgiem motīviem un ļaujot citādāk paskatīties uz digitālo ikdienu. Darbu unikalitāte ļāva Elīnai Krimai 2018. gadā saņemt “Brederlo – von Sengbusch’’ grantu mākslā, ņemt dalību dažādās grupu izstādēs, mākslas projektos, kā arī 2020. gadā māksliniece aizvadīja savu pirmo personālizstādi “Ekrānšāviņš’’.
OTTO ZITMANIS
Pārstāvētā valsts: Latvija
Otto Zitmanis ir mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 2004. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Krāsu kontrasti, dramatiski piesātināti ķermeņu attēlojumi un oriģināls ironijas piejaukums piesaistījis Otto lielu uzmanību un augstu novērtējumu mākslas pasaulē jau no karjeras pirmsākumiem. Viņš ir pierādījis sevi ar vairākām personālizstādēm Latvijā un neskaitāmām grupu izstādēm arī ārpus tās robežām. Mākslinieka darbi iekļauti Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja kolekcijā, lielākajās privātkolekcijās Latvijā un citviet pasaulē.
MADARA KVĒPA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Madara Kvēpa 2019. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu, un šobrīd turpina studijas maģistrantūrā. Zināšanas papildinājusi studijās Milānā. Kopš 2016. gada viņa aktīvi piedalās grupu izstādēs, ņēmusi dalību arī fonda “Mākslai Vajag telpu” projektā “Skaņai vajag mākslu” (2018), interpretējot Dainas Riņķes gleznu “Mūsu māja” un jauno mākslinieku grupas izstādē “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” (2020, kuratore Auguste Petre). Līdz šim sarīkojusi arī piecas personālizstādes. Madaras Kvēpas abstraktā glezniecība ir jūtīga un stāstoša (taču ne uzbāzīgi), tā mērķtiecīgi atklāj mākslinieces domu virzību un vienlaikus dod vietu skatītāja iztēles lidojumam. Interese par krāsu un valodu, kas Kvēpai ir tik būtiska, burtiski atspīd viņas radītajos darbos, radot iespaidu par konsekvenci un mērķtiecīgu darbu. Madaras Kvēpas gleznas un eksperimenti trīs dimensiju mākslā nav nejaušības, bet gan tīras domas un ideju risinājumu materializācijas
MARTA VEINBERGA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Vizuālā māksliniece Marta Veinberga dzīvo un strādā Rīgā. Savās gleznās un trīsdimensiju darbos viņa pēta atrastus un jau gatavus izejmateriālus. Pēdējā laikā viņas favorītes ir lielveikalu balvu uzlīmes. Lai gan izejmateriāls bieži vien ir sākotnējais impulss, katrs viņas darbs veidojas kā konceptuāla sistēma, kurā ietilpst galvenā ideja vai tēma, izejmateriāls, vizuālā valoda un dažreiz pats radošais process. Martas Veinbergas darbu būtība ir izpētīt, kā fiziskā vide atspoguļo cilvēka rakstura vēsturisko un sociālo kontekstu. Iesākumā uzlīmes bija reklāma, ko pircēji lielveikalos, benzīna uzpildes stacijās un pārtikas veiklos saņēma par katriem 5-10 iztērētiem eiro. Tās uzlīmē uz kartiņas un vēlāk, uzrādot uzkrātās uzlīmes, iegādājas preci ar atlaidi. Daudzi domā, ka viņiem jau tā ir pārāk daudz mantas, un izmet uzlīmes miskastē. Citi tās krāj bez kāda konkrēta iemesla. Martai Veinbergai uzlīmes ir radoši izmantojams izejmateriāls. Izrādās, ka daudzi tieši šādu pielietojumu uzskata par visjēgpilnāko, un ziedo savas sakrātās uzlīmes māksliniekiem.
.jpg)
INGRĪDA IVANE
Pārstāvētā valsts: Latvija
Ingrīda Ivane dzimusi 1985. gadā, Rīgā. Interese par kultūru, mākslu un literatūru rosinājusi studēt Latvijas Kultūras akadēmijā, kur iegūts bakalaura un maģistra grāds kultūras teorijā. Studijas veicinājušas interesi ne vien par kultūrvēsturiska materiāla estētisko, bet arī vēsturisko izpēti. Studējot tekstilmākslu papildinātas gan vizuālās, gan tehniskās prasmes, patlaban tupina maģistrantūras studijas Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļā. Māksliniece piedalās dažādās projekta „Zīmējumu teātris” izrādēs bērniem un pieaugušajiem kopš 2013. gada. Grupu izstādēs piedalās no 2014. gada, ārpus Latvijas darbi izstādīti Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Itālijā un Austrālijā. Sarīkojusi četras personālizstādes Latvijā un divas Igaunijā.
Aizvadītais gads daudzu atmiņas paliks ar atrašanos četrās sienās daudz biežāk un ilgstošāk kā jel kad agrāk. Kā māksliniecei, man šī noslēgtības sajūta rada divējādas emocijas – no vienas puses tā ir pašsaprotama, ikdienišķa parādība, pavadīt laiku vienatnē, strādājot darbnīcas četrās sienās. No otras, nespēja pilnībā izolēties no ārpasaules notikumiem un apkārt valdošā satraukuma, neziņas un dažādu citu emociju sajaukuma, šo noskaņu liek balansēt starp absolūtu harmoniju un bailēm, starp drošajām, pazīstamajām sienām un ieslodzījuma sajūtu. Interese par indivīda un telpas attiecībām mani rosinājusi jau agrāk, pētot senās, pamestās ēkas, to stāstus.
Ēkas sajūtu kā dzīvas būtnes. Plaisas sienās, vietumis slāņiem nolobījusies krāsa, tapešu driskas, tas viss neko daudz neatšķiras no zīmēm, ko laiks atstāj cilvēku sejās.
Kāpnes, logi, tapetes un flīzes uz sienām, dažādas nišas, kas reiz bijušas paredzētas mēbelēm – visi šie elementi, kas kādreiz veidojuši telpu, tagad palikuši bez lietojuma. Tagad ir uzradies laiks, kad apstāties, pavērot vidi sev apkārt, ir laiks pievērst uzmanību agrāk nesvarīgajam, kā zem lupas izsekot plaisām un līnijām, rast mierinājumu fantāziju pasaulē, ko uzbur dažādi krāsu triepienos un notecējumos ieraudzīti un iedomāti tēli.
.jpg)
BAIBA ĀBELĪTE
Pārstāvētā valsts: Latvija
B. Ābelītes redzējumā māksla ir plurāla sistēma, kas kā mozaīka veidojas no nesenās vēstures fragmentiem: 20. gs. 70. gadu - studentu nemieriem, fluxus, minimālisma, 80. gadu konceptuālisma uzplaukuma, 90. gadu multidisciplinārās mākslas izpausmēm, jauniem medijiem un performancēm. Gleznotāju saista visu mediju vienlīdzība, multidisciplinaritāte, feminisms, kvērisms un ekoloģija. Mākslinieces daiļrade iziet ārpus tradicionālās stājmākslas ietvariem, viņa darbojas dažādos virzienos – rada gleznas autortehnikā, veido instalācijas, piedalās performancēs, rīko un vada meistarklases. B.Ābelītes darbos svarīga loma ir materiālam, kas simboliskā veidā atspoguļo cilvēces un urbanizācijas ietekmi uz dabu. Darbi tiek veidoti autortehnikā no dažādiem industriālajiem materiāliem – par pamatni gleznām tiek izmantotas neobond metāla loksnes (arī reciklētas), tiek eksperimentēts ar metāliskām krāsām, lakām, epoksīta sveķiem, darbi papildus tiek apstrādāti arī ar gravēšanas metodi. Gleznojumiem šādi tiek piešķirtas papildus dimensijas. Uz metāliskās virsmas radītās gleznas mainās atkarībā no apgaismojuma - parādās citas krāsas, atklājas vēl nepamanītais. Rodas sajūta, ka gleznas dzīvo. Mākslas darbi bieži attēlo iespējamos nākotnes scenārijus un liek aizdomāties. Darbos atainotas XXI gs. pieaugošās globalizācijas tendences, skarta urbanizācijas problemātika. Autore runā par aktuālo - skarbi, kodolīgi, patiesi. Industriālo tematiku B.Ābelīte risina arī savās gleznās par kuģniecības tēmu.
AIJA PUTNIŅA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Aija Putniņa mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas skolā grafikas nodaļā, vēlāk absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju glezniecībā. Aijas Putniņas darbus raksturo formu tīrība, gaisīgums un harmonizējoša krāsu tonalitāte. Uzmanība galvenokārt tiek vērsta detaļām un precizitātei, kas Aijas darbos ļauj fiksēt vizuālus aspektus, kuri notverami tikai ar cilvēka acs un prāta starpniecību, acīmredzami ikdienišķām parādībām piešķirot pievienotu vērtību. Savā profesionālajā darbībā māksliniece piedalījusies dažādās grupu izstādēs, kā arī pašreizējais darbības virziens pievērsts performanču mākslai.
ANNA PANTEJEVA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Anna Pantejeva absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas vides mākslas nodaļu, bet savā tagadējā darbības virzienā fokusējas uz glezniecību un dzeju. Annas darbus caurvij feminitāte, kas kontraversē perfekcionismu un tā trauslumu, ķermeņa un formu īpatnības attēlojot graciozā veidolā. Mākslinieces intereses lauks atduras dzīves sižetu pētniecībā - ikdienišķo pārvēršot poētiskos stāstos. Savā profesionālajā darbībā veidojusi personāliztādes Latvijā, kā arī ņēmusi dalību daudzās grupas izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām.
VERONIKA FROLOVA
Pārstāvētā valsts: Latvija
Veronika Frolova ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozarē un pateicoties savai profesionalajai izcilībai, kopš 2019. gada pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā. Mākslinieces īpatnējais rokraksts attēlo nezināmas, neredzamas un varbūt pat neeksistējošas formas. Sižetiski šie attēlojumi ļauj skatītājam atrast vietu pašrefleksijai. Abstraktie miesas fragmenti ir mistiski, bet vienlaicīgi iegūst dabīgu formu aprises, kas kontrastē ar ģeometriskiem elementiem, radot daudzslāņainu vēstījumu. Veronikas izstāžu pieredze aizsākusies kopš 2010. gada, 2011. gadā izvedojot savu pirmo personālizstādi Latvijā, kā arī māksliniece strādā grāmatu dizaina jomā, 2017. gadā izdodot ilustrēto bērnu grāmatu ‘’Lāčplēsis. Atgriešanās’’.
GITA SPRINCE
Pārstāvētā valsts: Latvija
Gita Sprince mācījusies Rūjienas mākslas skolā, ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijas, šobrīd turpinot maģistra studijas glezniecības apakšnozarē. Gitas Sprinces unikālā autortehnika ļauj nejaušībām satikties ar tīšiem nolūkiem, galveno uzsvaru vēršot uz subjektīviem pārzīvojumiem caur abstraktiem krāsu un faktūru ritmiem. Minimāli izteiksmes līdzekļi piešķir darbiem monumentālas kompozīcijas, atmetot reālus tēlus - nozīmi piešķirot dinamiku kombinācijām. Māksliniece ņēmusi dalību vairākās grupu izstādēs Latvijā, kā arī autores darbi ceļo uz Vāciju, ASV, Taizemi un citviet pasaulē.
DENISS PRASLOVS
Pārstāvētā valsts: Krievija
Deniss Prasolovs ir Sanktpēterburgā dzīvojošs un strādājošs tēlnieks un restaurators. Absolvējis Sanktpēterburgas Nacionālo Akadēmiju (Valsts Mākslas un Industrijas akadēmiju), Veisenzē Mākslas koledžu un Austrumsomijas universitāti. Mākslinieks kopā ar tēlnieku Pāvelu Ignatjevu izveidojis radošo apvienību “Masterskaja #7”. Līdz šim viņš ir radījis daudzus pieminekļus, kas eksponēti Krievijas pilsētvidē. Mazo formu tēlniecībā D. Prasolovs lielākoties pievēršas dzīvnieku pasaules attēlojumam, ar kuru palīdzību ilustrē dažādus mitoloģiskus, vēsturiskus un literārus sižetus, kā arī komentē dažādus bioloģiskus procesus un zinātnes skatījumu uz dabas parādībām. D. Prasolovs fiktīvas stilizācijas apvieno ar naturālistisku formu valodu, spēcīgi ietekmējoties no 18.-19. gadsimta tēlniecības tradīcijām. D. Prasolva darbi atrodami Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā, Erarta Muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Sanktpēterburgas Pilsētvides skulptūru muzejā. Signet Bank Art Collection atrodas 10 skulptūras no D. Prasolova darbu sērijas “Pirmā ekipāža”. Sērija ir veltīta dzīvniekiem, kas tika izmantoti raķešu izmēģinājumos Padomju Savienībā. “Pirmā ekipāža” ir sava veida piemineklis plašākai sabiedrībai maz zināmajiem, anonīmajiem dzīvniekiem un augiem, kas netieši palīdzēja cilvēkam apgūt kosmosu.
FRANCISS ALĪSS
Pārstāvētā valsts: Beļģija
Franciss Alīss ir beļģu laikmetīgās mākslas pārstāvis, kurš savu dzīvi saista ar Meksiku. Lai arī sākotnēji studējis arhitektūru, viņa multidisciplinārā prakse sakņojas antropoloģiskos un ģeopolitiskos motīvos. F. Alīss ir veidojis visdažādākos projektus – akcijas, instalācijas, video, gleznas un zīmējumus. Viens no zināmākajiem viņa veidotajiem projektiem ir “Dažreiz kaut kas noved pie nekā”, kura ietvaros F. Alīss vilka ledus bloku cauri Mehiko pilsētas ielām, līdz tas pilnībā izkusa. Viņa darbi atrodas tādu pasaules mēroga laikmetīgās mākslas institūciju kolekcijās kā Jaunās Dienvidvelsas mākslas galerija, Tate Modern Londonā un Modernās mākslas muzejā Ņujorkā. Signet Bank Art Collection atrodas Manifesta X ietvaros radītās performances foto dokumentācija. Performances ideja sakņojas F. Alīsa bērnībā, kad mākslinieks kopā ar savu brāli līdzīgā auto modelī bija izplānojuši braucienu no dzimtās Beļģijas uz Padomju Savienību, tomēr automašīna pa ceļam saplīsa, tādēļ brauciens bija jāatceļ. Foto dokumentācijā redzamā sasistā zaļā automašīna ir sabrukuma zīme un F. Alīsa personīgās attieksmes atspoguļojums pret Krievijas īstenoto politiku.